Kāda ir magnija loma cilvēka organismā?
Kaulos un muskuļos atrodas lielākā daļa no kopējā magnija daudzuma cilvēka organismā, un gandrīz ceturtdaļa no tā izvietojas pārējās ķermeņa šūnās. Tas nozīmē, ka magnijam ir liela nozīme normālā nervu un muskuļu funkcionēšanā, sirds ritma uzturēšanā, imunitātes veicināšanā, kā arī kaulu un zobu attīstībā un stipruma nodrošināšanā. Tam ir svarīga loma gan normālā šūnu funkcionēšanā un dalīšanās procesā, gan arī enerģētiskajā vielmaiņā.
Cik daudz magnija ir nepieciešams uzņemt?
Atkarībā no cilvēka vecuma un dzimuma diennaktī ir nepieciešami aptuveni 310–360 mg magnija. Tā kā magnijs mūsu organismā neveidojas, visu nepieciešamo daudzumu ir jāuzņem ar uzturu.
Magnijs uzsūcas tievajās zarnās, nokļūst asinīs un ar tām tiek nogādāts visiem organisma audiem. Par “magnija avotu” tiek uzskatīti spināti, pupas un zirņi, rieksti, žāvēti augļi, graudaugi, īpaši rupja maluma miltu produkti, un jūras produkti. Atklājumi rāda, ka no visa ar uzturu uzņemtā magnija uzsūcas tikai aptuveni viena trešdaļa.
Magnija iekļūšanu šūnās veicina B6 vitamīns, tāpēc preparātos šīs vielas parasti tiek kombinētas. Savukārt magnija citrātam piemīt laba uzsūkšanās spēja, organisms spēj viegli to izmantot, tāpēc šī magnija forma ir viena no efektīvākajām.